Spēlējot dzīvi uz dēļiem..

Rudens oficiāli sākās pirms četrām dienām, līdzi nesot dzestrus rītus un lielāku vēju. Tomēr tas saistās arī ar kultūras dzīvi, kura katru gadu šajā laikā uzņem jaunus apgriezienus jeb uzsāk jauno sezonu. Vairāki kino festivāli (Arsenāls, Baltijas Pērle), dažādas izstādes un jaunie teātru repertuāri.

Katrā no mums slēpjas kultūras patērētājs – citā mazāks, citā lielāks – kurš smeļas emocijas no tiem, kuri prot tās dod glīti iesaiņotas un ar zināmu vēstījumu. Šoreiz stāsts par teātri, vai precīzāk būtu, par cilvēkiem, kuri stāv uz skatuves un sniedz mums nebeidzami plašu sajūtu gammu, reizēm saraudinot aiz smiekliem, bet reizēm aiz skumjām. Tie ir cilvēki, kuri spēj iemiesoties dažādākajos personāžos, tajā pašā laikā, aizveroties priekškaram, viņi prot atkal atrast ceļu atpkaļ pie savas personības.

Aktieris. Šis vārds katram rada savas personīgās asociācijas, bet katram reiz ir šķitis, ka tā ir sapņu profesija, kurā nav smagi jāstrādā, tik jāpastāv prožektoru gaismā un jāiemācās pāris rindiņas, pāris kustības, kuras tiek atkārtotas atkal un atkal. Taču viss ir gluži pretēji – lai kļūtu par aktieri ir jābūt milzīgam gribasspēkam un mīlestībai pret sevis izvēlēto profesiju. Latvijā aktiermākslu var apgūt Latvijas Kultūras Akadēmijā, studējot četrus gadus, kuru laikā tiek izkopta aktiermeistarība, skatuves runa un kustība, deja un vokālā māklsa. Nav noslēpums, ka konkurss ir liels un to iztur tikai labākie, kuri tiek sagatavoti par augsta līmeņa aktieriem. Ne visi spēj izturēt slodzi mācību procesa laikā, it īpaši apzinoties faktu, ka valsts ir maza un katrs teātris ir nokomplektējis savu trupu, tāpēc ir jāparāda savs talants un spēja strādāt, lai piesaistītu režisoru uzmanību, kuri pēc tam piedāvātu lomas savās izrādēs. Mūsu valstī tā nav labāk apmaksātā profesija, un pat populārākie aktieri nevar lepoties ar smalkiem auto un vairākstāvu villām jūras krastā. Aktieris – tas ir darbs sirdij. Tā ir mīlestība pret mākslu un cilvēkiem, mīlestība pret literatūru un kultūru. Šiem cilvēkiem svarīgākais ir būt uz skatuves dēļiem un iemiesoties dažādos tēlos, lai palīdzētu ne tikai sabiedrībai iepazīt dažādas tēmas, kuras ir aktuālas ikviena dzīvē, bet arī pašiem atrast tik dažādās personības šķautnes sevī.

Lai arī aktieris iemieso sevī smagu darbu un pašdisciplīnu, es atļaušos sev paturēt citu vīziju par šo profesiju. Skaistums, grācija, emocijas un liels talants – šis komplekts ir tas, kurš mani vienmēr mudina saposties pirms došanās uz teātri, jo tie ir svētki. Svētki skatīties uz tiem, kuri mums sniedz tik daudz, pretī prasot tikai smaidu un aplausus.

p.s. vizualizācijā varat redzēt, kā ir samazinājies teātra izrāžu un apmeklējumu skaits pēdējos trīs gados.. dati ņemti no LR cenrālās statistikas pārvaldes.